Ej ar Dievu, Metenīti

Ej ar Dievu, Metenīti

Ar tiem saviem pīrāgiem;

Atnāks mūsu Lieldieniņa

Ar balto piena rausi.

Dienām kļūstot garākām un virzoties uz pavasara pusi, “Zīlītes” vidējo, vecāko un sagatavošanas grupu bērni vienā no dzestrākajiem februāra izskaņas rītiem sapulcējās sporta laukumā, lai ar jautrām rotaļām biedētu projām ziemu un svinētu Meteņus, Jaunjelgavas pusē sauktus arī par Pīrāgu dienu.

Visi meteņbērni bija tērpušies maskās. Kopīgiem spēkiem nezāles izmina gan vilki, gan zaķi, aitas, kazas, putni, velni un citi tēli. Rotaļas vadīja Baltā kaza un vilks Pelēcis – šajos Saules un tumsas simbolu tēlos iejutās mūzikas skolotājas Inese un Una, bet Meteņu saimniece skolotāja Andra aicināja ķekatniekus sadedzināt visu ziemu krātās blēņas, ko katrs bija uzrakstījis vai uzzīmējis uz papīra lapiņas. Kad blēņas ziliem uguņiem un melniem dūmiem bija nosvilušas, saimniece katras grupas ķekatniekus cienāja ar pīrāgiem, ko ar zāļu tēju bērni varēja baudīt ārā – grupu laukumiņos.

Visbeidzot, bērni saņēma Meteņa dāvanas – sākumā bērza žagarus un konfektes. Pusdienās galdā tika likts Meteņu ēdiens – miežu putraimu un kartupeļu bukstiņputru ar gaļu.